ABB un CERN atklāj 17,4 % elektroenerģijas ietaupījuma potenciālu dzesēšanas un ventilācijas motoros

ABB un CERN atklāj 17,4 % elektroenerģijas ietaupījuma potenciālu dzesēšanas un ventilācijas motoros

  • Izmantojot ABB energoefektivitātes auditu, kopējā pētījumā atklāts elektroenerģijas ietaupījuma potenciāls, kas līdzvērtīgs 18 000 Eiropas mājsaimniecību patēriņam.
  • Iniciatīva pārspēja CERN izvirzīto mērķi samazināt dzesēšanas un ventilācijas enerģijas patēriņu par 10–15%.
  • Iegūtos datus CERN izmantos, lai izlases kārtībā modernizētu motorus ar vislielāko enerģijas ietaupījuma potenciālu, paredzot, ka to atmaksāšanās laiks būs nepilni divi gadi.
  • ABB un CERN publicēs iegūtās atziņas par izmantoto pētniecības metodi, lai ieinteresētu citus lielos zinātnes un rūpniecības objektus.

ABB un CERN jeb Eiropas Kodolpētījumu organizācija (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire) identificēja ievērojamu enerģijas ietaupījuma potenciālu dzesēšanas un ventilācijas sistēmā vienā no pasaules vadošajām kodolfizikas laboratorijām, kas atrodas Ženēvā, Šveicē. Pētījuma ietvaros veiktajā energoefektivitātes auditā tikai noteikts 17,4 % ietaupījuma potenciāls 800 motoru lielā tehnoloģiju parkā.

ABB un CERN pētījums tika veikts no 2022. līdz 2023. gadam. Tā ietvaros partneri izstrādāja ceļvedi, kā samazināt objekta dzesēšanas un ventilācijas sistēmas enerģijas patēriņu, izmantojot uz datiem balstītu energoefektivitātes auditu. Rezultātā tika apzināts potenciālais enerģijas ietaupījums līdz pat 31 gigavatstundai (GWh) gadā. Šāds ietaupījums varētu nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 18 000 Eiropas mājsaimniecībām, kā arī tiktu novērstas četras kilotonnas CO2 emisiju, ko var pielīdzināt 420 000 jaunu koku iestādīšanai.

Energoefektivitātes auditā tika novērtēta motoru veiktspēja un efektivitāte, pamatojoties uz to darbības datiem. Audits palīdz lielām organizācijām, piemēram, CERN, noteikt visnozīmīgākās enerģijas taupīšanas iespējas visā motoru parkā. CERN un ABB eksperti izvērtēja dažādus dzesēšanas un ventilācijas sistēmās izmantotos motoru rādītājus. Tika analizēti dati no vairākiem avotiem, tostarp no digitāli pieslēgtiem motoriem, CERN SCASA sistēmas un datiem, kas iegūti tieši no sūkņiem, cauruļvadiem un instrumentiem. Eksperti analizēja visas sistēmas efektivitāti, lai iegūtu visaptverošus datus, kas ļautu precīzi noteikt piemērotākos motorus energoefektivitātes uzlabošanai.

"Mēs lepojamies, ka varam sadarboties ar CERN un atbalstīt centienus veikt fizikas pētījumus ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, palīdzot sasniegt energoefektīvāku dzesēšanas un ventilācijas sistēmu darbību," sadarbību komentē Ērihs Labuda (Erich Labuda), ABB Elektriskās piedziņas servisa prezidents. "Šis pētniecības projekts ir vēl viens solis CERN ceļā uz energoefektivitāti. Tā kā CERN ir liela motoru bāze, šis ir lielisks piemērs tam, kā mēs varam palīdzēt būtiski uzlabot energoefektivitāti un virzīties uz sabiedrību ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni."

CERN Zināšanu nodošanas grupas vadītājs Džovanni Anelli (Giovanni Anelli) kopīgo pētījumu komentē: "Sadarbība ar ABB tika uzsākta ar mērķi optimizēt laboratorijas dzesēšanas un ventilācijas infrastruktūru, lai samazinātu enerģijas patēriņu. CERN ir apņēmies samazināt ietekmi uz vidi, kā arī publiski dalīties ar iegūtajiem rezultātiem, lai tie radītu lielāku ietekmi uz sabiedrību. Šis ir lielisks sadarbības piemērs, kurā katra puse dod savu artavu. CERN piedāvā liela mēroga infrastruktūru, bet ABB nodrošina tehnoloģiju un servisa kompetences. Mēs esam ļoti apmierināti ar šī pētniecības projekta galarezultātu, jo esam pārsnieguši sev izvirzīto mērķi – noteikt energoefektivitātes uzlabošanu par 10–15 %."

  • Cooling & ventilation system; Photo credit: CERN
  • The Large Hadron Collider; Photo credit: CERN
  • Cooling & ventilation system; Photo credit: CERN
  • Cooling & ventilation system; Photo credit: CERN

"Dzesēšanas un ventilācijas sistēmas ir fantastiska vieta, kur meklēt energoefektivitātes uzlabojumus," precizē Labuda. "Tās bieži vien ir dēļ tā ka sistēmas ir projektētas ar pārlieku lielo jaudas rezervi, jo ir paredzētas darbam ar maksimālo slodzi, kas ievērojami pārsniedz vidējo. Patiesībā mēs CERN atradām vienu sūkņa motoru, kura enerģijas ietaupījuma potenciāls bija 64 %. Tāpat ir svarīgi novērtēt ne tikai motora efektivitāti, bet arī sistēmas efektivitāti kopumā – tai skaitā ventilatorus, kondensatorus un dzesēšanas torņus. Šī holistiskā pieeja palīdz uzlabot CERN energoefektivitāti un uzticamību."

CERN nākamais solis ir izstrādāt ceļvedi pirmo motoru modernizācijai, lai izmantotu energoefektivitātes auditā ieteiktos risinājumus: sinhronie reluktances motori (SynRM) ar IE5 klasi, kas darbojas ar mainīga ātruma piedziņām (VSD). Šiem motoriem būs arī digitāli savienojumi, kas ļaus precīzi uzraudzīt to stāvokli un veiktspēju, lai nodrošinātu maksimālu darbspējas laiku.

ABB Elektriskās piedziņas vienība palīdz pasaulei griezties, vienlaikus ik dienu taupot enerģiju. Mēs ieviešam inovācijas un paplašinām tehnoloģiju robežas, lai klientiem, nozarēm un sabiedrībai nodrošinātu zemu oglekļa emisiju nākotni. Ar mūsu digitāli aprīkotajām dzinējiem, motoriem un pakalpojumiem mūsu klienti un partneri sasniedz labāku darba efektivitāti, drošību un uzticamību. Mēs piedāvājam kompleksu jomas kompetences un tehnoloģiju kombināciju, tā nodrošinot optimālu piedziņas un motoru risinājumu plašam pielietojumu klāstam visos rūpniecības segmentos. Mūsu globālā pārstāvniecība garantē, ka vienmēr esam klientu tuvumā. Balstoties vairāk nekā 140 gadu pieredzē elektrisko piedziņu jomā, mēs mācāmies un pilnveidojamies katru dienu. www.abb.com.

Eiropas Kodolpētījumu organizācija CERN ir viena no pasaulē vadošajām kodolfizikas laboratorijām. Organizācija atrodas pie Francijas un Šveices robežas, un tās galvenā mītne atrodas Ženēvā. Tās dalībvalstis ir: Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Izraēla, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Somija, Spānija, Šveice, Ungārija, Vācija, Zviedrija un Šveice. Kipra, Igaunija un Slovēnija ir asociētās dalībvalstis, kas atrodas pirmsdalības stadijā. Asociētās dalībvalstis ir Horvātija, Indija, Latvija, Lietuva, Pakistāna, Turcija, Ukraina un Indija. Eiropas Savienībai, Japānai, Apvienotajam Kodolpētījumu pētniecības institūtam jeb (Joint Institute for Nuclear Reaserch), Krievijas Federācijai, UNESCO un Amerikas Savienotajām Valstīm pašlaik ir novērotāja statuss. Krievijas Federācijai un JINR novērotāja statuss ir apturēts saskaņā ar CERN Padomes 2022. gada 8. marta un 2022. gada 25. marta rezolūcijām.

Saite

Sazināties ar mums

Lejuplādes

Dalīties ar šo informāciju

Facebook LinkedIn Twitter WhatsApp