Energoefektivitāte vairs nav tikai nodoms – rūpniecībā priekšrocības nosaka reāla rīcība

Energoefektivitāte vairs nav tikai nodoms – rūpniecībā priekšrocības nosaka reāla rīcība

Lai gan lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu jau investē energoefektivitātē, daudzi joprojām nespēj šos centienus pārvērst stabilos un ilgtermiņa rezultātos. To kavē datu trūkums, prasmju nepietiekamība un sadrumstalota pieeja, liecina “ABB” apkopotā informācija, kura balstīta globālā pētījumā par rūpniecības energoefektivitāti, kas tapis sadarbībā ar “Sapio Research”.

Latvijā – nevienmērīgs progress

Līdzīga situācija vērojama arī Latvijā, kur uzņēmumu gatavība ieviest energoefektivitātes risinājumus būtiski atšķiras. Lielāki, eksportējoši uzņēmumi jau šobrīd aktīvi pielāgojas un investē efektivitātē, savukārt mazākiem uzņēmumiem bieži trūkst datu, kompetences un finanšu resursu, skaidro “ABB” Elektriskās piedziņas biznesa vadītājs Latvijā Jānis Senkāns. Tas rada risku, ka daļa uzņēmumu var zaudēt konkurētspēju vai piekļuvi starptautiskajiem tirgiem, it īpaši pieaugot Eiropas Savienības prasībām.

Izaicinājumi mainās – no izmaksām uz izpildi

Pētījums rāda, ka energoefektivitātes jomā galvenais izaicinājums vairs nav tikai izmaksas. Kopš 2022. gada būtiski pieaugusi tādu faktoru nozīme kā datu pieejamība, prasmju trūkums un organizatoriskā sadrumstalotība. Aptuveni 67 % aptaujāto uzņēmumu jau izmanto vai ir gatavi ieviest digitālus enerģijas pārvaldības risinājumus, taču tas pats par sevi vēl negarantē reālus rezultātus, jo bieži trūkst vienotas pieejas, datu kvalitātes un prasmju šos risinājumus pilnvērtīgi izmantot. “Latvijā arvien vairāk uzņēmumu sāk vērtēt ne tikai iekārtu iegādes cenu, bet arī to kopējās izmaksas visā dzīves ciklā. Tieši šī pieeja ļauj pieņemt ilgtspējīgākus un ekonomiski pamatotākus lēmumus,” norāda Jānis Senkāns.

 Ar atjaunīgajiem energoresursiem vien nepietiek

Pētījums norāda, ka uzņēmumi, paļaujoties uz atjaunīgajiem energoresursiem, nereti nepievērš pietiekamu uzmanību energoefektivitātei. Starp uzņēmumiem, kas pārgājuši uz atjaunīgajiem energoresursiem (39 % respondentu), vairāk nekā trešdaļa atzīst, ka energoefektivitātei tiek pievērsta mazāka uzmanība. Lai gan atjaunīgie energoresursi samazina emisijas, tie neietekmē kopējo enerģijas patēriņu. Tas nozīmē, ka būtiski energoefektivitātes ieguvumi bieži paliek neizmantoti pat uzņēmumos, kas jau lieto zaļo enerģiju. Tādējādi uzņēmumi palaiž garām iespēju uzlabot darbības noturību, labāk pārvaldīt ilgtermiņa izmaksas un mazināt cenu svārstību risku. Turpmāko rūpniecības enerģētikas pāreju noteiks spēja pārvērst plānus konkrētā rīcībā. Lai gan uzņēmumu aktivitāte šajā jomā ir augsta, centieni bieži joprojām ir fragmentēti, trūkst koordinācijas un ilgtermiņa pieejas. “Lai mazinātu plaisu starp iecerēm un reāliem rezultātiem, “ABB” apvieno diagnostiku, mērķtiecīgu motoru un piedziņas sistēmu modernizāciju, programmatūrā balstītu optimizāciju, uz rezultātu orientētus finansēšanas risinājumus un dzīves cikla pakalpojumus,” norāda Jānis Senkāns.

  • The new ABB global report, developed in partnership with Sapio Research, is based on a survey of 2,700 senior decision‑makers across 15 countries and key industrial sectors

Piemēri Latvijā

Pozitīvi piemēri rāda, ka sistemātiska pieeja dod būtiskus rezultātus arī Latvijā. Piemēram, kokapstrādes uzņēmumā, ieviešot augstas efektivitātes motoru tehnoloģijas, piedziņas un digitālās optimizācijas risinājumus, enerģijas patēriņu izdevies samazināt gandrīz uz pusi. Savukārt citos gadījumos uzņēmumi izvēlas modernizēt esošās iekārtas, nevis tās pilnībā nomainīt, tādējādi samazinot izmaksas, dīkstāvi un ietekmi uz vidi.

Energoefektivitāte kā konkurētspējas instruments

Energoefektivitāte un elektrifikācija arvien vairāk kļūst par būtiskiem uzņēmumu attīstības faktoriem. Tie palīdz samazināt darbības izmaksas, nodrošināt atbilstību ES prasībām un stiprināt eksporta iespējas, vienlaikus uzlabojot uzņēmuma reputāciju. “Energoefektivitāte un elektrifikācija šobrīd ir būtiski instrumenti, kas palīdz Latvijas uzņēmumiem samazināt izmaksas, saglabāt konkurētspēju un attīstīties ilgtermiņā,” uzsver Jānis Senkāns.

Nepieciešams koordinēts atbalsts

Lai paātrinātu pāreju uz efektīvāku rūpniecību, Latvijā būtiska nozīme ir koordinētam atbalstam uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem. Nepieciešami gan finanšu instrumenti, gan piekļuve ekspertiem, energoauditiem un praktiskiem risinājumiem, kas palīdz uzņēmumiem pārvērst ilgtspējas mērķus konkrētos rezultātos.

Iepazīties ar pētījumu var šeit.

Saite

Sazināties ar mums

Lejuplādes

Dalīties ar šo informāciju

Facebook LinkedIn X WhatsApp